Author: Jānis Vanags

“Mēs visi brauksim Haanju 100 jūdzes” paziņo Jānis tas kurš Vimba ar neskaidru zemtekstu, bet skaidru uzstādījumu par cietu sezonas noslēgumu. Būtu viņš nojautis kādi vārdi nāks no viņa mutes pēc 11 stundu dubļu ēšanas – domāju, ka cietais uzstādījums un apņemšanās izklausītos pavisam citāda. Sāpošās acis, kuras Tartu maratonā tika piedzītas ar smiltīm, rūpīgi iztīrītie velo kustīgie mezgli un jaunās bremžu uzlikas, dalības maksājums, kas negribīgi apmaksājas, laika prognoze un darba grafiks saka priekšā – nekas labs nav gaidāms, bet Haanjas gonka kā rudens ikona manu lepnumu ir aizskārusi. Par to liecina stingrā, sen nebijušā nostāja zemapziņā – braukšu, kaut vai ātomkarš. Darba diena pirms gonkas izvēršas negaidīti intensīva, jo visu nedēļu esmu ceļojis. Tas ir uz labu, jo nav laika ķimerēties gar velo un sākt mainīt riepas, stūres augstumu un leņķi sēdeklim, nav laika domāt par to nojaušamo vājprātu,  kas mani sagaida jau pēc 12 stundām, jo nav jābūt ģēnijam